Vēl otrās dienas bildes.
Lūk, tas pats rekumbents.
Šī ir mūsu telts no Maximas par 4 latiem.
Šis ir Auksis
Te mēs netālu no kempinga izdomājām pavizināties ar rodelbani (Rodelbahn) (latviski Rodelis) izklaides parkā tarzans.lv
Ja nu kāds nav lietas kursā, rodelbanis - tās ir pašripojošas kamanas uz viensliedes, kur var bremzēt ar sviru. Es jau pirms tam biju ar tādām braucis Vācijā, bet tur nebija tik jautri, Siguldā ir krutāk.
Redzama rodelbaņa viensliede.
Vispār, uz rodelbaņa ir nedaudz bailīgi, un cilvēki visu laiku bremzē. Kamanas uz sliedes turas ļoti stingri - konstrukcija analoģiska "amerikāņu kalniņiem", tā kā var arī nebremzēt vispār. Bet mēs visi bremzējām, izņemot Alisi. Viņa ir reāli bez tormoziem - nobrauca, un saka, ka esot pat pārāk lēni, vajagot vēl ātrāk.
Šīs ir alas Siguldā. Daži uzraksti uz māla ir pavisam seni, pāris gadsimtu tiem jau ir.
Blakus, pa ceļam uz Turaidu, vēl viens kempings.
Te mēs jau tikām līdz Latvijas slavenākajai pilij - Turaidas. Es tur iepriekš nebiju bijis. Aiziet noteikti ir vērts, bet nogurdina. Starp citu, esiet uzmanīgi - agrāk varēja tikt iekšā bez biļetes, pārlienot pāri sētai, bet tagad kontrolieri tautastērpos visur stāv, lai neviens netiktu iekšā uz haļavu. Man jau naudas nav žēl, tomēr kāda nekāda attīstība. Žēl tikai, ka ne Latgalē, bet Siguldā, kura tāpat redz trakus tūristu pūļus. (Lai gan pēc Eiropas mērogiem nemaz tik daudz nav - pat brīvas vietas viesnīcā bija tajā pašā dienā).
Pie Turaidas pils ir liels parks, staigāt var veselu dienu un skatīties uz viskautko. Nogurdina, protams, ar ričuku braukt ir vieglāk, lai arī pedāļi jāmin.
Auksis panka ķiverē.
Skulptūru parks. Man tas palika atmiņā ar to, ka zāle bija mitra un es izmērcēju kājas.
Pati pils.
Daudzas ēkas ir restaurētas, atšķirība starp veco un jauno ķieģeli ir labi redzama.
Uz dažiem pils ķieģeļiem atrasti lūk šādi zvēru un cilvēku ekstremitāšu nospiedumi. Kāpēc tas darīts, nav zināms, bet smieklīgi. Domāju, senči vienkārši izklaidējās.
Atkal trakie Latvijas stārķi. Daudzums vienkārši gāž no kātām.
Te mēs jau esam atgriezušies Saulkrastos, drīz brauksim mājās.
Tālāk Auksa bildes.
Tas esmu es, lādēju aifonu kempingā.
Panks rodelvāģī.
Turaidas pilī iekšā visādi muzeji un seno pannu un karošu izstādes.
Kopumā tīri tā neko sanāca brauciens.
Pie pils, starp citu, ir padomju ēdnīca. Tajā ir to laiku katli un citi piederumi, plakāti un fotogrāfijas, nu un telpas noformējums atbilstošā garā. Cenas nereāli humānas - es apēdu soļanku, pelēkos zirņus un kompotu par 1,5 Ls (3$). Es tādas cenas jau kādus 5 gadus nebiju redzējis, kopš koju laikiem. Toreiz es vienreiz ēdu komplekso pusdienu par 1,20 - bet man tā bija liela nauda, jo visa stipendija bija kādi 70 lati.
Kad braucām atpakaļ, visā garumā no Pļaviņām līdz Daugavpilij pa labi bija milzīga un baisa negaisa fronte, zibeņi zibsnīja ik pēc piecām minūtēm. Skaisti - neizstāstīt.